Ļubļana 19. gadsimta beigās bija Austroungārijas Karniolas provinces galvaspilsēta, kas pēc izskata atgādināja lauku ciematu un kurā nebija vairāk par 30 000 iedzīvotājiem. 1895. gadā pilsētu skāra postoša zemestrīce un tūlīt pēc tās tika sagatavots Ļubļanas rekonstrukcijas plāns, piesaistot divus galvenos pilsētplānošanas ekspertus no Vīnes – Kamillo Ziti un Maksu Fabiāni. Ļubļanas tēls sāka strauji mainīties un tajā parādījās pirmās secesijas stilā projektētās ēkas. 

Ļubļanas secesijas stilā, kas attīstījās galvenokārt 1910. gados, ir projektēts vesels pilsētas kvartāls starp vecpilsētas viduslaiku daļu un dzelzceļa līniju. Pirmais secesijas stilā izstrādātais projekts bija Dalmācijas arhitekta Jurija Zaninoviča projektētais Pūķu tilts (Zmajski most), kuru uzbūvēja tikai 1901. gadā. Ļubļanas arhitektūru galvenokārt ietekmēja Vīnes secesija un tās īpašais modernās mākslas traktējums, akcentējot atturīgi racionālas un ģeometriskas formas. Makss Fabiāni un Jože Plečniks, divas centrālās figūras mūsdienu slovēņu arhitektūrā, arī aktīvi iesaistījās modernās mākslas kustībā Vīnē.

Secesijas kustības iezīmes galvenokārt atspoguļojās Plečnika agrīnajos darbos Vīnē, savukārt Fabiani piešķīra Ļubļanai jūgendstila raksturu. Viņa projekti atspoguļo evolūciju no dekoratīvā secesijas stila līdz modernismam, kā arī centienus izmantot un interpretēt jaunā modernā veidā vietējos tradicionālos motīvus un elementus.

Lai gan secesijas stila iezīmes galvenokārt atspoguļojās fasādēs, dažos gadījumos modernisms izpaudās ne tikai atsevišķu dekoratīvo elementu pielietošanā, bet parādījās arī pašā ēkas būvapjoma kompozīcijā.

Jūgendstila izpausmes ne tik daudz atspoguļojās ēku arhitektūrā kā dzīvojamo un publisko ēku interjeros. Slovēnijā bija vairākas lielas rūpnīcas, kas ražoja ikdienas lietošanai paredzētus funkcionālus un dekoratīvus izstrādājumus. Jūgendstila ideāli rada izpausmi arī tēlotājmākslā, jo īpaši karikatūrās, ilustrācijās un citos grafiskās mākslas veidos. Šajā ziņā izcēlās jauno gleznotāju grupa „Pavasaris” (Vesna), kuras pārstāvji bija studējuši Vīnē 20. gadsimta sākumā un tur iespaidojušies no Vīnes secesijas un šī stila dekoratīvās valodas, kas atklājās viņu darbos apvienojumā ar slovēņu tautas motīviem.

Image artist function date
Maks Fabiani architect 1865-1962
Joze Plecnik architect 1872-1957
Ciril Metod Koch architect 1876-1925
Josip Vancas architect 1859-1932
Friedrich Sigmundt architect 1856-1917
Jurij Zaninovic architect 1876-1946
Ivan Vurnik architect 1883-1980
Maksim Gaspari painter 1883-1980
Sasa Santel painter 1883-1945
Hinko Smrekar painter 1883-1942
Fran Berneker sculptor 1874-1932
Cover Author Description date Link
Simonišek, R. Slovenska secesija

Ljubljana, Slovenska matica
2011
Hrausky, A., Koželj, J. Maks Fabiani: Dunaj, Ljubljana, Trst.

Ljubljana, Cankarjeva založba
2010
Obal, F. Obal, F.
Murska Sobota, Pomurska založba
Ljubljana, Znanstveni inštitut Filozofske fakultete
2002
Žmuc, I. Homo sum --- Ivan Hribar and his Ljubljana

Ljubljana, Mestni muzej
1998
Pirkovič, J., Mihelič, B. Art nouveau Architecture in Slovenia

Ljubljana, Ministrstvo za kulturo, Uprava Republike Slovenije za kulturno dediščino
1998
Pozzetto, M. Maks Fabiani - vizije prostora

Kranj, L.I.B.R.A.
1997
Burkhardt, F. (ur.), Eveno, C. (ur.), Podrecca, B. (ur.) Jože Plečnik: Architekt 1872-1957
1986, 1987?
München, Callwey
Dežman, J. (ur.), Hudales, J. (ur.), Jezernik, B. (ur.) Slovensko meščanstvo: od vzpona nacije do nacionalizacije (1848-1948)

Celovec, Mohorjeva
2008
Koželj, J. (ur.), Repše, R. (ur.) Ivan Vurnik: 1884-1971: slovenski arhitekt / Slovenian architect

Ljubljana, Organizacijski odbor projekta Vurnik
1994
Čopič, Š., Prelovšek, D., Žitko, S. Ljubljansko kiparstvo na prostem.

Ljubljana, DZS
1991
Prelovšek, D. Slovene Insurance Company building

Ljubljana, Zavarovalna skupnost Triglav
1988
Fabiani, M. O kulturi mesta: spisi 1895-1960

Trst, Založništvo Tržaškega tiska
1988
Pozzetto, M. Max Fabiani: ein Architekt der Monarchie

Wien, Edition Tusch
1983
Prelovšek, D Josef Plečnik: Wiener Arbeiten von 1896 bis 1914

Wien, Tusch
1979
Šumi, N. Arhitektura secesijske dobe v Ljubljani.

Ljubljana, Mestni muzej
1954
Mavrični svet Schützove keramike
katalog
Celje, Pokrajinski muzej Celje
2009
Kos, M., Lozar Štamcar, M., Pajagič Bregar, G. Secesija po slovensko

Ljubljana, Narodni muzej
1997
Žmuc, I., Rebolj, J. Homo sum

Ljubljana, Mestni muzej.
1997
Prelovšek, D. Antoni Gaudí in Jože Plečnik: vzporednice / Antoni Gaudí i Jože Plečnik: paral.lelismes / Antoni Gaudí and Jože Plečnik: parallels
katalog razstave
Ljubljana, Arhitekturni muzej
1992
Kos, M. (ur.), Žargi, M. (ur.) Gradovi minevajo, fabrike nastajajo: industrijsko oblikovanje v 19. stoletju na Slovenskem

Ljubljana, Narodni muzej
1991
Pozzeto, M. (ur.) Max Fabiani: nuove frontiere dell’ architettura

Venezia, Cataloghi Marsilio
1988
Gostiša, J. (ur.), Prelovšek, D. Arhitekt Jože Plečnik: 1872-1957
razstava v Ljubljani 1986
Ljubljana, Delavska enotnost
1986
Bučić, V. (ur.), Horvat, J. (ur.) Secesija na Slovenskem: uporabna umetnost, umetna obrt in njej sorodni pojavi v obrtni in industrijski proizvodnji:
katalog razstave
Ljubljana, Narodni muzej
1984
Pozzetto, M. La scuola di Wagner 1894-1912: idee - premi –concorsi.

Trieste, Comune
1981
Pozetto, M., Cevc, A., Rozman, K., Mušič, M. Maks Fabiani: 1865-1962
katalog razstave
Ljubljana, Narodna galerija
1977

Partner:
City of Ljubljana, Department of Urban Planning
Poljanska 28, 1000 Ljubljana
Slovenia
Phone: +386 (0)1 306 1500
Fax: +386 (0)1  3061557
E-mail: karel.pollak@ljubljana.siurbanizem@ljubljana.si
Website: www.ljubljana.si/en

Local Partners:
ART NOUVEAU LJUBLJANA:
City Museum of Ljubljana – MGML
National Museum of Slovenia – NMS 
National Gallery of SloveniaNGS
Museum of Architecture and Design MAO
Department of Art History, Faculty of Arts, University of Ljubljana – FF UL
Urban Planning Institute of the Republic of Slovenia – UIRS
Institute for the Protection of Cultural Heritage, Ljubljana Regional Office – ZVKDS

Links

Art Nouveau Ljubljana
Art Nouveau heritage in Ljubljana