Ļubļana 19. gadsimta beigās bija Austroungārijas Karniolas provinces galvaspilsēta, kas pēc izskata atgādināja lauku ciematu un kurā nebija vairāk par 30 000 iedzīvotājiem. 1895. gadā pilsētu skāra postoša zemestrīce un tūlīt pēc tās tika sagatavots Ļubļanas rekonstrukcijas plāns, piesaistot divus galvenos pilsētplānošanas ekspertus no Vīnes – Kamillo Ziti un Maksu Fabiāni. Ļubļanas tēls sāka strauji mainīties un tajā parādījās pirmās secesijas stilā projektētās ēkas. 

Ļubļanas secesijas stilā, kas attīstījās galvenokārt 1910. gados, ir projektēts vesels pilsētas kvartāls starp vecpilsētas viduslaiku daļu un dzelzceļa līniju. Pirmais secesijas stilā izstrādātais projekts bija Dalmācijas arhitekta Jurija Zaninoviča projektētais Pūķu tilts (Zmajski most), kuru uzbūvēja tikai 1901. gadā. Ļubļanas arhitektūru galvenokārt ietekmēja Vīnes secesija un tās īpašais modernās mākslas traktējums, akcentējot atturīgi racionālas un ģeometriskas formas. Makss Fabiāni un Jože Plečniks, divas centrālās figūras mūsdienu slovēņu arhitektūrā, arī aktīvi iesaistījās modernās mākslas kustībā Vīnē.

Secesijas kustības iezīmes galvenokārt atspoguļojās Plečnika agrīnajos darbos Vīnē, savukārt Fabiani piešķīra Ļubļanai jūgendstila raksturu. Viņa projekti atspoguļo evolūciju no dekoratīvā secesijas stila līdz modernismam, kā arī centienus izmantot un interpretēt jaunā modernā veidā vietējos tradicionālos motīvus un elementus.

Lai gan secesijas stila iezīmes galvenokārt atspoguļojās fasādēs, dažos gadījumos modernisms izpaudās ne tikai atsevišķu dekoratīvo elementu pielietošanā, bet parādījās arī pašā ēkas būvapjoma kompozīcijā.

Jūgendstila izpausmes ne tik daudz atspoguļojās ēku arhitektūrā kā dzīvojamo un publisko ēku interjeros. Slovēnijā bija vairākas lielas rūpnīcas, kas ražoja ikdienas lietošanai paredzētus funkcionālus un dekoratīvus izstrādājumus. Jūgendstila ideāli rada izpausmi arī tēlotājmākslā, jo īpaši karikatūrās, ilustrācijās un citos grafiskās mākslas veidos. Šajā ziņā izcēlās jauno gleznotāju grupa „Pavasaris” (Vesna), kuras pārstāvji bija studējuši Vīnē 20. gadsimta sākumā un tur iespaidojušies no Vīnes secesijas un šī stila dekoratīvās valodas, kas atklājās viņu darbos apvienojumā ar slovēņu tautas motīviem.